izdrukāt
Kristības
Vest savus bērnus pie kristības ir kristīgu vecāku pienākums
Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie kristības bērnu, viņa vecāki un
krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā
ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt
gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jāpieder draudzei (jābūt
draudzes locekļiem).
Kā izvēlēties vietu un baznīcu sava bērna kristībām?
Ir pašsaprotami, ka bērns saņems kristību savu vecāku draudzē,
piedaloties visai draudzei, ne tikai kristījamā radiem vien. Ar
kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā draudzē, kurai pieder
bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlamies bērnu kristīt
kādā citā baznīcā, piemēram savā dzimtajā baznīcā, kuras draudzes
locekļi vairs neesat, tad tas iespējams saziņā ar savas pašreizējās
draudzes mācītāju. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav
baznīca vai draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja
slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ kristības nav iespējams
organizēt baznīcā.
Kā izvēlēties laiku bērna kristībām?
Bērns pie kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas.
Kristības notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Ja arī mūsdienās var būt
grūti iekļauties gadsimtu ilgajā parašā rīkot kristības tuvējā
svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr kristīgu vecāku pienākums
ir organizēt bērna kristības cik iespējams drīz pēc viņa piedzimšanas.
Ja norisinājās kavēšanās, tad padomājiet, vai kavēšanās nekļūst
par jūsu - kristīgu vecāku - pienākumu nepildīšanu un liegšanu bērnam
savlaicīgi saņemt tik būtisku lietu kā kristības sakraments. Kristības
gavēņa laikā (pirms Lieldienām) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz
pēc dzimšanas, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristību izpildīt
steidzamā kārtā.
Ko darīt, ja viens no bērna vecākiem nav draudzes loceklis un nevēlas būt?
Šajā gadījumā bērnu kopā ar krustvecākiem pie kristības vedīs viens no vecākiem - ticīgā māte vai tēvs.
Ko darīt, ja neesam kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?
Vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai
iesvētīti) jāsakārto pašiem sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes
mācības kurss, pēc mācības apgūšanas un draudzes dzīves iepazīšanas
pieaugušie var saņemt kristību un/vai iesvētību un var tikt uzņemti
draudzē.
Esam kristīti un iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek?
Būt kristītiem un iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei, nevar
uzskatīt par normālu stāvokli. Pie kristības/iesvētības esat
apliecinājuši savu ticību un apsolījušies dzīvot kristīgu dzīvi, bet,
ja jau nepiederat draudzei, šo solījumu nepildāt. Pie bērna kristības
jums tiks prasīts apliecināt savu ticību un apsolīt šajā ticībā
audzināt bērnu. Lai varētu to izpildīt, jums jāatgriežas pie ticības un
jāatjauno sava draudzes piederība.
Nevaram atrast krustvecākus, bet vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?
Jā, ir iespējams. Jābūt vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam,
kas bērnu apņemas kristīgi audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī
krustvecākus.
Ja vecāki nav ticīgi, vai krustvecāki var bērnu vest pie kristības?
Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki vieni paši,
bez bērna vecākiem, varētu vest bērnu pie kristības tikai gadījumā, ja
bērna vecāki piekrīt kristībai, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem
cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā, ka krustvecākiem var būt
visai grūti izpildīt savu solījumu audzināt bērnu kristīgi, tādēļ
mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā
bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu
kristīgi audzināt. Šādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts
krustvecāku draudzē.
Vai luteriskā Baznīca pieņem pie kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas konfesijas?
Šādi gadījumi ir sastopami, tomēr jautājums ir diskutabls. Šobrīd
Latvijas ev. lut. Baznīcā šajā jautājumā nav noteikta kārtība.
Gadījumā, ja kādu citai konfesijai piederīgo paredzēts aicināt par
krustēvu vai krustmāti, iesakām ņemt vērā sekojošo:
-
Vai tas nav pretrunā ar attiecīgās konfesijas kārtību?
-
Vai paredzamo krustvecāku konfesija atzīst kristības došanu bērnam?
-
Vai citai konfesijai piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā, kā to māca Luteriskā Baznīca?
-
Vai citai konfesijai piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas
draudzes loceklis (mēdz būt, ka cilvēks šīs konfesijas Baznīcā ir
vienīgi kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai turpmāk nav sekojis).
Cik maksā bērna kristības?
Nereti šis ir pirmais jautājums, kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies
pieteikt bērna kristības. Baznīca nav iestāde, kura par attiecīgu
samaksu sniedz "reliģiskus pakalpojumus" saviem klientiem. Par
kristībām samaksa netiek prasīta. Tomēr jāņem vērā, ka draudzes
ekonomija pastāv galvenokārt no draudzes locekļu ziedojumiem. Arī vedot
bērnu pie kristībām, draudzes locekļi parasti dod draudzei kādu
ziedojumu. Īpaši, ja jūsu rocība atļauj rīkot plašākas svinības ap
bērna kristībām, nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā
svinību budžeta. Tāpat ieteicams būtu noskaidrot, vai draudzei kristību
sakarā nav kādi papildus izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Tomēr, ja
kāds nespēj ziedojumu dot, tas nevar būt šķērslis kristību saņemšanai.
Esmu jau pieaudzis un vēlos saņemt kristības. Vai man būs jāatrod arī krustvecāki?
Daudzi pieaugušie saņem kristības bez krustvecākiem. Tomēr ir
ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš
jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai
vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē. Lai pieteiktu kristības Ropažu draudzē, nepieciešama saruna ar mācītāju un aizpildīta Kristību iesnieguma veidlapa, kuru var lejuplādēt šeit.
|